???rsielas
Шрифт:
Un gadu velak viss saka uzlaboties – Ivans devas politika. Vins man teica, ka ir pienacis laiks doties pasaule, un vins ir izcils vaditajs – kapec gan neizmantot vina talantus? Toreiz mani loti iedvesmoja – daudz vairak gribeju but politika sieva, nevis noziedznieka sieva. Pat apsardze musu maja tika daleji nomainita – un tagad es biezak redzeju puisus formalos lietiskos uzvalkos, kuri neradija iespaidu par cilvekiem, kuri tikko pametusi cietumu. Kosa nekur nav pazudusi, bet ar Kosu Vana dosies vai nu uz Kinas narkotiku midzeni, uz elles bezdibeni, vai uz politiku. Bija skaidrs, ka viena nakti viss nemainisies, tacu labi, ka vismaz iezimejas kada tendence – tomer ari Ivanam Morozovam pirmo reizi muza bija vajadziga reputacija, lai iekarotu vinam jaunu tirgu.
2.nodala
Beidzot atslabinajos, kad maja saka paradities cilveki no zinu kanaliem. Ivans neko nedarija pusvarda un ar ierasto degsmi iesaistijas politika. Es tikai tagad sapratu, kada saspringuma esmu dzivojis visus sos gadus, baididamies atzit sev savas bailes – par to runaja tikai biezie murgi. Bet patiesiba es neuzdevu sev jautajumus, lai uz tiem neatbildetu.
Bet tagad jauna dzive vairs nebija iedomata – ta bija tiesi ta, kas tuvojas, bet mana loma nekada veida nebija mainijusies, tapec nolemu to mainit:
"Van, es klustu traka no dikstaves," vina pazinoja kadu dienu brokastis.
Virs maigi pasmaidija. Vina skatiens ir silts – es nezinu, ko redz vina padotie un konkurenti, es nezinu, ko redz vina jaunie politiskie draugi, bet vins vienmer uz mani ta skatijas.
– Un ko tu izdomaji sev ka izklaidi? Nesaki, ka tas ir kazino! – vins nolema pajokot, ko darija reti un tikai vislabakaja noskanojuma. – Jums var but kazino ka hobijs tikai tad, ja esat ta ipasnieks.
ES smejos:
– Ne, darga, es varu iztikt bez tadam rotallietam! Nodomaju – varbut jasak iet uz sporta zali? Tavi puisi tur registrejas – es dzirdeju vinu sarunas. Tur ir lielaka drosiba neka majas! Vai tiesam ari mani tur kaut kas apdraud? Vai ari tagad man nekas nedraud?
Pedejo jautajumu uzdevu insinuejosi, baididamas un cerot dzirdet atbildi. Bet Vana par to domaja un paraustija plecus:
– Ej uz sporta zali, ja velies. Vismaz kulinarijas kursiem, ja esi tos nokartojis. Viss, kas liek tev pasmaidit, Liza!
Vina reakcija mani iedvesmoja vel mazliet piespiest:
– Kapec man vajadziga kulinarija? Es joprojam nevaru iemacities gatavot labak neka musu Jevgenija Prokopjevna! Bet es labprat pieteiktos dizaina kursiem.
– Kapec jums ir nepieciesams dizains? – virs jautri paskatijas uz mani. "Jus nevarat darit labak neka spalvainais gailis, kas pagajusaja gada iekartoja musu pirmo stavu."
– Kas zina? – priecigi pasmaidiju, jo mani sagaidija nevis auksts protests, ka ieprieks, bet gan ista rotaliga diskusija. "Varbut vins kadreiz pabeidza tos pasus kursus, un tagad," es pamaju ar roku uz nevainojami stiligo fresku pie sienas, "vins pelna naudu!"
"Ja, es vinam toreiz iedevu apmeram tris kilogramus miklas," atcerejas Ivans. "Bet, meitin, kapec jums butu jadara netirs darbs, ja pasaule ir pilna ar gailiem ar spalvam?"
Un es turpinaju, saglabajot to pasu ironisko intonaciju:
– Vai varbut es klusu par pasaulslavenu dizaineri? Jus tiksiet ievelets par prezidentu, un jusu sievai tas ir jaattaisno – es izpumpesu savu dibenu, uzlabosu anglu valodu un iegusu ikviena pasaules reputaciju!
Vana skali iesmejas un tad pamaja:
– Registrejies, Liza, kur vien velies. Es, vecs virs, reizem aizmirst, cik jauns tu esi – vajag dzivot, dabut draudzenes, ar kuram var tenkot, intereses. Tu esi talantigs, bet es talantu aizsledzu un patureju tikai sev.
–Tu neesi vecs virs! "Un man nepatik, kad tu to saki," es nopietni atbildeju un nemaz nerunajos. Vecums manam viram piestaveja ka nevienam citam, un energijas zina vins liktu kauna jebkuru astonpadsmitgadigu puisi. Absoluti visi ap vinu izbaleja, nespedami parspet varas auru.
Un vins nevareja nejust, ka tas ir tiesi tas, ko es vienmer biju domajis. Bet vina skatiens kluva vel siltaks. Izvelejos vispiemerotako bridi sadai sarunai – Ivanam bija lielisks garastavoklis, ko es ari uztveru ka zimi uz parmainam musu dzive.
– Un ta ir taisniba. Dzivosim ilgak, Liz! Tagad mes dzivosim ta, ka jus pat iedomaties nevarejat. Tacu neaiziesim parak talu, neriskesim. Ja tev kaut matins nokritis no galvas, es sasmalcinasu so pilsetu pulveri un izsijasu caur sietu, bet tas neatgriezis matus savas vietas. Bet nav drosu vietu – vai man nevajadzetu zinat? – vins nozimigi pasmineja. – Tapec tikai ar drosibu, lai mana sirds sez istaja vieta.
– Protams! – Es pat neapsveru citas iespejas, bet es kluvu arvien priecigaks.
– No maniem puisiem es paskatisos, kuram ir biezaka ada, lai, ja kaut kas notiks, varesu palaist vala… Vai klausies, varbut noligsim tev miesassargu? Nu, ziniet, tas jakas un kaklasaites, ka filmas par baisam melnadainam sievietem. Nav kauns paradit sadus puisus savam draudzenem.
Es jau smejos lidz raudaju. Es mileju savu viru, bet tada noskanojuma es vinu vienkarsi dievinaju.
– Uzvilksim jaku, Vana. Es to nesasu ka rokassomu.
– Vini guva vartus, mana skaista meitene. – Ivans ieejot pamaja Kosai, kurs ar klusu majienu atgadinaja viram par tiksanos. – Es paskatisos. Es vairak uzticos saviem cilvekiem, bet neatkarigi no ta, cik jakas es valkaju, mans gangsteriskais izskats joprojam izcelas, un to nevar noslept.
Kosas lupas izstiepas skeptiska smaida pec sis frazes. Patiesiba Vana nedaudz parspile – piemeram, novelkot Kosi muzigi melno T-kreklu un adas jaku un ieterpjot vinu Armani uzvalka, vins varetu saukties par intelektuali. Bet daziem, piemeram, Slavkai, neviens uzvalks nederes – Slava ir tik loti supojusies, ka biede tikai ar savu izskatu. Masina parspragst pa vilem, kad vins sezas pie stures, daudz mazak ka kads Armani.
Vana steidzas uz tiksanos – bija ieradies viens no loti svarigajiem viesiem, bet es tomer paspeju vinu partvert un noskupstit uz vaiga, cukstus:
– Paldies.
Mani neintereseja dizains vai anglu valodas kursi, un man gandriz nav vajadzigas draudzenes tenkam, tacu pasas sis izmainas runaja par globalu satricinajumu. Uzreiz kluva vieglak elpot, it ka es visus gadus butu dzivojis zem nastas, un tas pazuda viena minute. Es lidoju pa maju un domaju, ko es darisu vispirms, un pec pusstundas es stingri nolemu, ka es darisu visu kartiba.